Bērni zīmē jeb tonālas attiecības ainavā

Bērni zīmē jeb tonālās attiecības ainavā

2019.gadā pavasarī Alūksnes mākslas skolas 4.klases audzēkņi ar zīmēšanas skolotāju Ilzi Egli no manām fotogrāfijām zīmēja Alūksnes ainavas. 

 

MS 5

Zīmējums: Undīne Simsone, 2019

MS 6

Zīmējums: Elīza Eislere, 2019

MS 7

Zīmējums: Betija Bāliņa, 2019

MS 4

Zīmējums: Anabella Kruglova, 2019

MS 8

Zīmējums: Marta Rozīte, 2019

MS 9

Zīmējums: Laura Žīgure, 2019

MS 2

Zīmējums: Kristīne Lāce, 2019

MS 3

Zīmējums: Natālija Repša, 2019

MS 1

Zīmējums: Artūrs Jānis Bengtsons, 2019

Neliela atkāpe. Izstādes "Cits iesākums un atvērti horizonti" atklāšanas laikā Alūksnes muzejā man uzdeva jautājumu: "kā jāskatās māksla?", un es viegli atbildēju: "ar savām acīm". Par šo jautājumu var ilgi runāt, filosofēt, diskutēt un dziļi dziļi spriest, bet ne šoreiz.

Šoreiz par bērnu darbiem. Tā nav fotogrāfiju pārzīmēšana un 1:1 kopēšana. Šajos darbos jāskatās uz punktiņiem un štrihiem, svītriņām un līnijām, virzieniem un veidiem. Uz to, kā katrs jaunais mākslinieks ir atradis savu veidu ar parastā zīmuļa palīdzību parādīt krāsu tonalitātes un gradācijas.

Un, re, te ir arī daļēja atbilde uz jautājumu par to "kā jāskatās māksla?". Katram māksliniekam ir sava pieeja, savi paņēmieni un daudz kas savs, īpašs. Un, pirms viņš nonāk līdz savam īpašajam, viņš daudz mēģina un mācās. Neiesaistītam skatītājam no malas pietiek ar divām kategorijām "patīk" un "nepatīk", bet māksla nav tikai ap un par šiem diviem kritērijiem. Mākslinieki ir nemitīgos meklējumos.