Portrets nav par to, kā cilvēks izskatās — bet par to, kā viņš jūtas.
Es nefotografēju izskatu, bet stāvokli. Noskaņu, pauzi, elpu. To, kas paslīd garām, bet paliek iekšā. Es nemeklēju pozu — es gaidu mirkli, kad cilvēks pārstāj kontrolēt savu tēlu.
Es veidoju portretus — gan ielas nejaušībā, gan klusā, apzinātā satikšanās brīdī kameras priekšā.
Pozējot vai paliekot nemanītiem, cilvēki atveras — un tas ir pats interesantākais portretu fotografēšanā.
|
![]() |
![]() |
Ir aizraujoši vērot, kā cilvēks materializē un ienes pasaulē savu iekšējo būtību. Savās fotogrāfijās es cenšos notvert to īpašo individualitāti, kas piemīt katram cilvēkam kā personībai un katram notikumam kā viņa dzīves sastāvdaļai.
Vai mani interesē emocijas?
Jā — tās atšķir vienu cilvēku no otra.
Vai mani interesē tēls?
Viennozīmīgi — jo tas ir domu un fantāziju vizuālais atspoguļojums.
Vai mani interesē izspēlēta vai nejauša pašizpausme?
Neapšaubāmi — jo jebkura izpausme atklāj būtību.



























Pašportrēts nav vienkārši sevis attēlojums. Tas ir stāvoklis.
Redzēšanas, novērošanas un atklāšanās darbība.
Fotogrāfijā (tāpat kā glezniecībā) pašportrēts bieži kļūst par veidu:
-
Uzdot jautājumu “Kas es esmu?”
Un pašportrēts ne vienmēr sniedz atbildi. Dažkārt tas ir tikai mēģinājums noformulēt jautājumu — caur pozu, gaismu, skatienu, ēnu vai nepateikto. Tas, kas tiek fiksēts, nav āriene, bet iekšējais stāvoklis. -
Atgūt kontroli
Īpaši sievietēm un marginalizētām vai ievainojamām grupām pašportrēts kļūst par līdzekli, kā atgūt savu tēlu.
Tā ir iespēja parādīt sevi ne tā, kā tevi redz citi, bet kā tu pati vēlies būt redzama. -
Iesākt sarunu
Pašportrēts ir saruna — ar sevi, ar nākotni, ar iedomātu skatītāju. Tas ir uzaicinājums skatīties no iekšpuses uz āru. -
Iesaldēt mirkli
Pašportrēts ir dienasgrāmata — nevis notikumu, bet stāvokļu. Reizēm viena fotogrāfija pasaka vairāk nekā desmitiem lapu — jo tā dzimusi augstas koncentrācijas un iekšējas patiesības mirklī. -
Izpētīt vizuālās robežas
Pašportrēts ir eksperiments — telpa, kurā izzūd robežas starp dokumentu un uzvedumu, ķermeni un tēlu, klātbūtni un pazušanu.
















