Baltas ilūzijas un inscenēts tukšums

Ir dzirdēts, ka tikai taureņiem ir īsa, bet ļoti skaista krāsaina dzīve. Un vēl ir dzirdēts, ka taureņiem nav atmiņas. Bet kā ir citiem? Kā ir, kad aiz muguras nav nekā? Kā ir, kad nav atmiņu? Tā nemēdz būt - jebkuram un katram aiz muguras ir vakardiena, ir pagātne, ir vēsture. Jebkuram un katram ir kaut kas ar ko var lepoties vai arī ko gribētos noslēpt un aizmirst. Un ja nu tomēr...

Kā ir, kad apkārt ir inscenēts tukšums, balta tīra lapa un sajūta "tikai šeit un tagad"? Kad skaties paralēli tagadnes izkārtojumam un mēģini notvert nākotnes pretimnākšanu? Vai jūties kā nejaušība, vai kā dziļi saplānota un tāpēc stipri pārliecināta sakarība?