Bildes tapušas kā vizuāla meditācija par neredzamo, taustāmo un gaistošo. Šī sērija fiksē to, kas parasti paliek nepamanīts — smalkas gaismas pārejas, vēja kustība zālē, sīkākie bojājumi un atdzimšanas formas. Fotogrāfijās daba netiek uztverta kā ainava, bet gan kā dzīvs, jūtīgs organisma atspulgs, kas uzrunā caur klusumu. Trauslums nav vājums — tas ir atgādinājums par dzīves īslaicīgumu un spēju uztvert smalko.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |